Kādam savas dzīves laikā tu būsi sods, citiem būsi svētība, daži vilsies tevī, citi slavēs, kādu tu izglābsi, bet citu pazudināsi. Tomēr atceries, ka viss kopā ir tikai teātris ar dažādām lomām. Neviena no tām nav pārāka par citu. Nozīme ir tikai izpildījumam.
Attīstīta civilizācija ir nevis tā, kura lido kosmosā, sazinās ar mobilajiem telefoniem, bet gan tā, kuras pārstāvji zina, ko mēs te uz Zemes darām, kas esam un kurp ejam.
Neviena lieta, process un notikums vai to jēga, respektīvi, cēlonis, kas ir vienīgais, kas spēj atbildēt uz jautājumu par jēgu, nav izprotams fiziskajā plānā un prātam pieejamajā domāšanā. Pie jebkuras analīzes, tu agrāk vai vēlāk atdursies pie aksiomas. Līdz ar to, viss pārējais ir tikai uz pieņēmumiem balstīta teorija. Mācies redzēt, bet ne ar acīm. Fiziskā redze ir domāta ķermeņa pārvietošanai telpā, nevis lietu kārtības ieraudzīšanai.
Samierināšanās nav piekāpšanās, bet gan pakāpšanās mīlestībā.
Kuģis ar izmestu enkuru, stāvēs uz vietas. Jebkura sevis identificēšana ar kaut ko, ir enkurs, kas aptur tavu virzību, attīstību un dzīvi kā tādu. Sens teiciens vēsta, ka kuģis ostā ir drošībā, be ne tam, kuģi ir domāti.
Mūžīga neapmierinātība ar dzīvi rada mūžīgu neapmierinātību ar dzīvi. Ko sēsi, to pļausi- vienu un to pašu vēsti sludina visu tautu gudrības.
Visu mūžu sieviete ir verdzene jautājumam “ko es īsti vēlos”- nekad neviena nav atradusi atbildi uz šo jautājumu, jo tāda neeksistē. Brīvību var iegūt tikai atsakoties uzdot šo jautājumu.
Lai ieraudzītu Visa vērtību, ir jānonāk punktā, kurā ieraugi, ka nekam nav vērtības.
Kāda gan jēga, ja mums ir gan mobīlie telefoni, gan internets, gāzes apkure mājām un lidojam kosmosā, ja nezinām pašus pamata jautājumus- kas mēs esam, kurp dodamies un kāpēc dzīvojam?
Aizliegums ir tas mehānisms, kas rada konkrētās aizliegtās darbības kvantitātes pieaugumu.
